Tehnoloģijas aizvien vairāk ienāk daudzu cilvēku ikdienas dzīvē. Viegla piekļuve mobilajiem tālruņiem un datoriem, kā arī globālā dimensija un interneta kapilārā klātbūtne ir pavairojuši līdzekļus, kas ļauj dažās sekundēs uzreiz nosūtīt vārdus un attēlus lielā attālumā.

Šī jaunā saziņas kultūra sniedz daudz priekšrocību: ģimenes var uzturētciešāku kontaktu, pat ja to locekļi atrodas tālu viens no otra; studentiem un pētniekiem ir viegli un nekavējoties pieejami dokumenti, avoti un zinātnes sasniegumi; visbeidzot, jauno plašsaziņas līdzekļu interaktīvā daba veicina dinamiskākas mācīšanās un saziņas formas, kas sekmē sociālo progresu (1).

Var apgalvot, ka papildus fiziskajai videi, kurā notiek mūsu dzīve, tagad pastāv arī digitālā vide, ko vairs nevar uzskatīt par paralēlu vai tikai virtuālu pasauli, bet kas ir daļa no daudzu, jo īpaši jaunāko (2), ikdienas realitātes.

DZĪVES VIENOTĪBA DIGITĀLAJĀ VIDĒ

Jaunās tehnoloģijas ir lielu iespēju avots. Tās paplašina zināšanas par dažādām tēmām - jaunumiem, darba metodēm, uzņēmējdarbības iespējām u. c. - tā, ka cilvēkam, kuram jāpieņem lēmumi par dažādiem jautājumiem, ir pieejamas daudzas iespējas; tās palīdz ātri apstrādāt un atjaunināt informāciju, izplatīt to visā pasaulē un izmantot dažādos veidos.

Zemeslode ir viegli pieejama un pieejama jebkurā vietā, iespējams, arī mobilajā tālrunī, kas atrodas mūsu plaukstā. Kristietim visas šīs jaunās iespējas ir daļa no savas brīvības pozitīvas izmantošanas, kas tādējādi kļūst par "spēku izaugsmei un nobriešanai patiesībā un labestībā" (3). Šī tikumiskā izmantošana vedina uz rīcību saskaņā ar to, kas katrs ir, ar autentiskumu, kas seko vienotai dzīvei, kas veidota no miesas un gara, un tai ir jābūt - dvēselē un miesā - svētai un pilnīgai Dievs (4).

Aicinājums uz svētumu piešķir jēgu visiem kristīto darbiem un tos apvieno. Svētā Hosemarija norāda: Mēs, kristieši, nedzīvojam dubultu dzīvi: mēs saglabājam dzīves vienotību, vienkāršu un stipru, kurā visas mūsu darbības saplūst un savstarpēji mijiedarbojas (5). Mums nav viena veida rīcības "virtuālajā pasaulē" un cita "reālajā pasaulē". Dzīves vienotība mudina mūs sevi parādīt un pārvietoties digitālajā vidē tādā veidā, kas atbilst mūsu personiskajai situācijai, izmantojot visas iespējas, lai labāk pildītu savus ikdienas pienākumus ģimenē, uzņēmumā un sabiedrībā.

Tādēļ katram cilvēkam ir jāzina, kā ienest savu identitāti, kas ir kristīgā identitāte, digitālajā vidē (6). No otras puses, tieši tāpēc, ka jaunās tehnoloģijas ļauj darboties zināmā anonimitātē un pat radīt viltus identitātes, pastāv risks pārvērst tās par "patvērumu", kas novērš mūsu uzmanību no saskarsmes ar nenoliedzamo realitāti, kas ir mūsu priekšā:

¨Atstājiet tad sapņus, viltus ideālismu, fantāzijas, to, ko es parasti saucu par vēlmju mistiku - es vēlos, lai es nebūtu precējies, es vēlos, lai man nebūtu šīs profesijas, es vēlos, lai man būtu vairāk veselības, es vēlos būt jauns, es vēlos būt vecs!...-, un tā vietā apdomīgi pievērsiet uzmanību visbūtiskākajai un tuvākajai realitātei, kas ir tur, kur ir Kungs¨ (7).

Digitālā vide mūsdienās ir cilvēka ikdienas dzīves "paplašinājums", un ir loģiski, ka tā ir arī vieta, kur censties pēc svētuma un apustulāta, jo darbojoties tiešsaistē, mēs ietekmējam arī citus. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem, iespējams, sava amata vai stāvokļa dēļ ir zināma ietekme pār citiem: piemēram, vecākiem, skolotājiem, vadītājiem utt.

Kristietim rīkoties ar kristīgu autentiskumu nozīmē rīkoties. tādā veidā, ka tie, kas ārstē viņu uztvert prēmiju smarža Christi (cfr. 2 Kor 2, 15), Kristus labā smarža (8) , lai caur mācekļa rīcību varētu atklāt Skolotāja seju (9): arī digitālajā vidē.

(1)  Sal. ar Benedikta XVI 2009. gada 24. maija vēstījumu 43. Pasaules komunikāciju dienā "Jaunas tehnoloģijas, jaunas attiecības".

(2)  Benedikts XVI, Vēstule 47. Pasaules komunikāciju dienā, " Sociālie tīkli: patiesības un ticības portāli; jaunas evaņģelizācijas telpas", 2013. gada 24. janvāris.

(3)  Katoļu Baznīcas katehisms, Nr. 1731.

(4) Sarunas, Nr. 114

(5) Tas ir Kristus, kas iet garām, Nr. 126.

(6) Sal. ar Franciska uzrunu Pontifikālajai sociālo komunikāciju padomei, 2013. gada 21. septembris, Nr. 2.

(7) Sarunas, Nr. 116.

(8) Sarunas, Nr. 116.

(9) Sarunas, Nr. 116.