Akrobāts Lasvegasā

Grzegors Ross (Grzegorz Roś) no Polijas ir 29 gadus vecs. Viņš saka: „Ar savu profesiju izklaidēju cilvēkus un „izbrīnu” Dievu!”. Grzegors ir Opus Dei kooperators.

Grzegors uzstājas šovā 'Le Rêve'

Kāds tieši ir tavs darbs?

Esmu viens no 85 akrobātiem, kas piedalās šovā ar nosaukumu "Le Rêve" (”Sapnis”). Uzveduma direktors ir Franko Dragone ( Franco Dragone ). Tas ir iespaidīgs šovs, kurš var notikt tikai un vienīgi Lasvegasā. Visa darbība norisinās virs ūdens baseina, augstākajā meistarības pakāpē kombinējot sporta un mākslas elementus. Daudzi no maniem kolēģiem ir pasaulslaveni akrobāti, kuri ieguvuši medaļas starptautiskajos vingrošanas, tēlošanas, dejošanas un mūzikas konkursos.

Kā atklāji savu talantu?

Sāku nodarboties ar akrobātiku jau no mazotnes – tas ir populārs sporta veids manā dzimtajā pilsētā Zļotorjā ( Złotoryia ) Polijā. Mani treneri man ieteica ar šo nodarbi nodarboties profesionālā līmenī. Tā nu ar savu draugu Tomasu Vilkošu ( Tomasz Wilkosz ) nodibinājām akrobātisko duetu. Kad dabūjām dzirdēt par pāri okeānam plānoto uzvedumu, devāmies uz Parīzi uz atlasi un tikām pieņemti.

Šovā 'Le Rêve' piedalās vairāk par 85 māksliniekiem

Kāda ir dzīve Lasvegasā?

Dzīve Lasvegasā noris ļoti spraigi. Šajā vietā cilvēki sanākuši no visas pasaules malu malām – no dažādām kultūrām, reliģijām un uzskatiem. Maniem darba kolēģiem kristietība ir tikai viena no daudzajām kultūrām un reliģijām. Šī tiešām ir tāda vieta, savus dzīvi virzošos pamatprincipus aizmirst ir ārkārtīgi viegli.

No pirmā skatiena varētu šķist, ka šī „izklaides pilsēta” tuksneša vidū varētu būt visnepiemērotākā vieta, lai meklētu Dievu un nonāktu pie garīgā miera. Tomēr tas tā nav. Tieši šajā vietā es iemācījos nostiprināt manu draudzību ar Dievu ikdienā, kas manā gadījumā parasti notiek uz trapeces vai lidinoties gaisā, darbojoties ar visdažādāko uzskatu cilvēkiem

Ko tieši dara akrobāti?

Prasmīgi izpilda piruetes, darbojas unisonā un viens ar otru sinhronizē akrobātiskās darbības – darot to no dienas dienā, tas nav viegls darbs. Dažkārt nākas piedzīvot arī fiziskas sāpes. Tomēr esmu pārliecināts, ka šis darbs man ļauj kalpot cilvēkiem, palīdzot viņiem atpūsties un pat „izbrīnot” Dievu. Tādā kārtā es mēģinu ielikt sevi visā pilnībā ikkatrā uzstāšanās reizē.

Grzegors piedaloties Opus Dei organizētajā formācijas aktivitātē Polijā

Kā saskāries ar Opus Dei?

Pirms ierados ASV, dāvanā saņemu trīs Sv. Hosemarijas grāmatas: The Way ( Ceļš ), Furrow ( Vaga ) un The Forge ( Kalve ). Vēlējos uzzināt ko vairāk un sakontaktējos ar Opus Dei pārstāvi Lasvegasā. Drīz vien uzsāku piedalīties kristīgās formācijas aktivitātēs. Kopš tās dienas starp uzstāšanās reizēm mēģinu lūgties katru dienu.

Mans darbs lielā mērā raksturojas ar atsevišķu vingrinājumu rutīnu atkārtošanu. Tas prasa lielu fizisko piepūli, koncentrāciju un precizitāti. Opus Dei gars man palīdz paveikt šo darbu labāk, jo apzinos, ka galvenais no skatītājiem ir Dievs.

Lasvegasas skats

Kā redzi savu nākotni Lasvegasā?

Jāsaka, ka šajā pilsētā Darbs joprojām ir tikai izaugsmes stadijā. Mēs esam daži, tomēr nepieciešamība pieaugt mūsu skaitam ir tik acīmredzama, ka tas mūs dara tikai dedzīgākus. Sadarbojos ar Opus Dei caur savām lūgšanām un manu apustulisko darbību. Vest citus pie Dieva ir kā akrobātikas māksla: ne viss ir atkarīgs no tā, uz ko tiecies un ko mēģini darīt, kā arī un tavām cilvēciskajām īpašībām, kaut nepārprotami tas ir visai būtiski. Daudzas lietas, ja daru tās viens, man nav pa spēkam – tomēr kopā ar citiem un Dievu tas kļūst iespējams.